Temīda
Temīda (Θέμις) ir Gajas un Urāna meita, viens no titāniem un viņa apzīmēta kā „labs padoms”, kā arī ir dievišķās kārtības, likuma un ieražu iemiesojums. Θέμις nozīmē „dievišķais likums”, no sengrieķu valodas izveidojies vārds, kura pamatā – τίθημι (nolikt vietā). Senajiem grieķiem viņa bija „cilvēku sabiedrisko darīšanu, īpašu sanāksmju” organizētāja.
Temīdai piedēvēja spēju paredzēt nākotni, viņu saistīja arī ar Delfu orākuliem. Klasiskajos atveidojumos viņa tika attēlota ar aizsietām acīm un rokā tā turēja zobenu. Ticēja, ka zobens apzīmēja Temīdas spēju nogriezt faktus no izdomājumiem, jo viņai nepastāvēja šo abu vidusceļš. Temīda nodibināja Delfu Orākulu un pati bija praviete. Saskaņā ar citu mītu, Temīda Delfu Orākulu saņēma no Gajas, bet vēlāk to atkal nodeva Foibei.
Kad Temīda tiek ignorēta, Nemese nes taisnīgu un niknu atmaksu, tāpēc Temīdai bija arī Nemeses templis Ramnosā. Tomēr Temīda nav atriebīga, jo bija pirmā, kura Hērai piedāvāja kausu, kad tā Zeva krāpšanu dēļ izmisusi atgriezās Olimpā.
Temīda valdīja pār pienācīgām attiecībām starp vīrieti un sievieti, pareizi iekārtotas ģimenes pamatu (ģimeni uzskatīja par dēma balstu), un tiesneši tika dēvēti par themistopoloi (Temīdas kalpiem). Šāda kārtība bija pieņemta arī Olimpa kalnā, jo pat Hēra viņu uzrunāja par „Kundzi Temīdu”. Starp pirmatnējo mītu titātiem (Gajas un Urāna bērniem) tikai retajiem bija dibinātas atsevišķas svētnīcas vai tempļi klasiskajā laikmetā.
Temīdas un Zeva bērns – pasaulīgās taisnības dieviete Dīke.
Tētija
Grieķu mitoloģijā Tētija bija Urāna un Gajas meita, arhaisks ūdens titāns un jūras dievība, tomēr viņai nav bijis veltīts kults. Tētija bija Okeāna māsa un sieva, kā arī māte galvenajām pasaules upēm (kas bija zināmas grieķiem) kā, piemēram, Nīla, Alfeja, Maiandra un arī trīstūkstoš okeanīdām. Kā pasaules ūdeņu iemiesojums, viņa iespējams tika uzskatīta arī par Thalassas līdzinieci jeb jūras iemiesojumu.
Arī Tētija nav spēlējusi nopietnu lomu rakstītajos grieķu literārajos tekstos, tāpat arī kultu vēsturiskajos aprakstos.Tomēr Tētija parādās vēlākajos gados (ap 4.gs.p.m.ē.) mozaīkās, kur viņa atēlota paceļamies no ūdens zivju ielenkta, ar kailiem pleciem. Pret plecu ir atbalstīta zelta kuģa stūre.
Titanomahijas laikā Tētija audzināja Hēru kā savu audžumeitu. Tētija bieži vien tiek jaukta ar citu jūras dievību jeb Tetīdu, Pēleja sievu un Ahilleja māti.
intresing
