Fotomākslas pamati4

Kad uzņem vēlamo objektu, centies neievietot to kadra centrā. Tas padarīs bildi neinteresantu, jo centrālais objekts paņems visu uzmanību, un tad tik pat labi tas auto varētu būt izgriezts ar šķērēm.

Kā redzi, šeit kadrs atkal uzņemts pretgaismā, kas satumsina ēnas, taču šoreiz redzamas debesis, gaismas avots, un tas “izbliež” gaismas. Par laimi spogulenēm ir gana labs “Dynamic range” lai attēls nebūtu jāmet laukā.

Skatlogi, peļķes, spoguļi – tie visi lieliski noder, lai padarītu fotogrāfiju daudzslāņaināku, kā kolāžu.

Neatsaki sev šo efektu, it īpaši tad, kad atspīdumā ieraugi kaut ko interesantu.

Pavasarī parkos var sastapt ganāmies arī šādas tipiskas blondīnes. Viņas nofotografēt nav nemaz tik viegli, jo tiklīdz viņas ieraudzīs pret sevi pavērstu objektīvu, tā sataisīs “Duck-face” un kadrs vējā. Tādēļ iesaku izmantot pārsteiguma momentu. Sāc bildēt pēkšņi, un daudz. Pievērsiet uzmanību kadra kompozīcijai, iedodot vairāk gaisa tajā virzienā, kurp vērsts skatiens. Pārsteigta, viņa nespēs noslēpt emocijas, un emocijas piešķirs portretam dzīvīgumu. Kā šajā gadījumā, tā ir neslēpta neapmierinātība, un tas bija pēdējais kadrs pirms viņa man parādīja vidējo pirkstu, un sacīja, ka nedrīkst bildēt, jo viņa nav atļāvusi. Uz jautājumu, vai viņa ir modele, un komentāru, ka viņa lieliski izskatās, (šos netaupiet), viņa paskaidroja, ka ir advokāte (cik tipiski!), un sacīja, ka man nav tiesību izmantot šos kadrus. Es protams, atvainojos, un ņēmos dzēst tos laukā, sakot, ka man ļoti patika tas kadrs ar pacelto pirkstu. Bet viņa bija apmierināta, jo domāja, ka viņas blefs ir nostrādājis. Un arī es biju apmierināts, jo mans blefs bija nostrādājis. Nu, nav tāda likuma, kurš aizliegtu bildēt cilvēkus parkā, bez atļaujas. Savādāk jau Paparazzi būtu izmiruši, tāpat kā dinozauri. Citādi ir ar profesionālām modelēm, un piemēram, tāds kā šis kadrs zemāk, būtu aizsargāts ar autortiesībām gan priekš modeles, gan fotogrāfa.

Uz doto gadījumu gan tas neattiecas, jo fotografēts ir tikai skatlogs, un skatlogu autortiesības neaizsargā... Saprotams, ka šāda bilde pretendē drīzāk uz “Tīņiem+” sadaļu, jo puscaurspīdīgā veļa, tas ir vēl pavedinošāk, kā kailums. Un uz kurieni gan skatījās Rīgas Būvvalde (jeb, ar kuru galu viņi domāja?), kad saskaņoja šādu skatloga noformējumu?

Ja uz tavu piedāvājumu piekāpjas kāda šāda daiļa būtne, pārliecinies, ka viņai ir 18, un tad liec parakstīt “model release” blanku, citādi viņas vecāki, vai arī viņa pati, ieraudzījusi savas bildes publiskā telpā, var sagātāt krietnas galvas sāpes. Pazinu vienu leģendāru fotogrāfu, kuru iesūdzēja tiesā viņa bijusī draudzene... Bet pirms ķeries pie šāda uzdevuma, atceries – gaismas, gaismas tas ir viss.

Ja ir jautājums, kas ir fotogrāfija, tad fotogrāfija ir gaismas māksla. Gaisma, kustība, sajūta. Ja tam visam izdodas vēl pievienot atpazīstamu seju, tad tas ir bingo. Daudzi fotogrāfi ir kļuvuši slaveni tikai pateicoties kādai bildei, kurā redzama slavenība. Lietuviešu fotogrāfs Antanas Sutkus ar Pola Sartra portretējumu ieguva pasaules slavu.

Lai ieregulētu šādu tumšu siluetu, un gaismas stars nebūtu “pārgaismots”, iespējams, ka mūsdienu ziepju traukiem ir kaut kāda tur programma. Taču spoguļkamerā to panāk, palielinot slēdža ātrumu. To var apgūt ar mēģinājumu un kļūdu metodi, uztaustot. Slēdža ātrums arī ir tas, kurš nosaka, vai roka būs izkustējusies, vai arī ne. Optimāli mazākais, ko vajadzētu izmantot ir desmit vienības pie objektīva fokusa attāluma. Ja tas ir 50 mm, tad minimāli rokā var noturēt 1/60. Šeit gan jāņem vērā, ka mūsdienu pusprofesionālās spogulenes ir ar izkadrētu matricu uz 2/3 daļām no 35 mm standarta. Un tas nozīmē, ka 50 mm vietā jums būs 75 mm analogs, tātad minimālais slēdža ātrums 1/90. Tādās reizēs, centieties aizturēt elpu, un viegli ieliekt ceļus, tas ļauj noturēt kameru stabilāk. Kameru labāk turēt ar vienu roku, ar pirkstu uz slēdža, un ar otru balstīt no apakšas. Šīs lietas ir vērts patrennēties, jo tās bieži nošķir lielisku kadru no atkritumiem.

Vēl viena fotoobjektīvu īpatnība. 50 mm ir slavens ar to, ka tas “neieliec” kadru, kā to izdara vairums telefonu, liekot taisnām līnijām liekties uz centru, ar seklāku fokusa attālumu (22-27mm), kas tuvplāna portretus tik ļoti deformē. 35 mm deformācija jau būs, taču neliela. Šodien fotobode piedāvā programmā Filters/Lens Correction – iztaisnot kadra ieliekumu. Taču ar pareizu asuma dziļumu, kad asums ir tikai uz sejas, piedevām aizejošās daļas, pakausis, vaigukauls jau ir viegli izplūdis, ziepjutrauks vai telefons nedos. Bet tādas lietas piešķir portretam dzīvīgumu. Vēl iesakāms portretiem 70 mm objektīvs, tas dod labāku iespēju uzņemt portretu, vienlaikus neiekāpjot cilvēka privātajā zonā. No otras puses, pie telefoniem cilvēki ir pieraduši, kamēr spogulenes fotoobjektīvs var "sabaidīt", un cilvēks "sastingst".

Daba. Dabā centieties izmantot interesantus, nepierastus diennakts laikus. Agra rīta migla var lieliski piešķirt kadram telpu, un svaigumu. Saulaina diena parasti piedos krāsām dabisku siltumu, un tās atstās patīkamu iespaidu. Ainavā vērts pievērst uzmanību tuvplānam, vidusplānam, un tālplānam, skaisti izkārtojot šos trīs.