Kārtējais apmāns #132

http://mspoki.tvnet.lv/literatura/Kartejais-apmans-12/714522


Ak es muļķe! Šodien taču frizētava nestrādā,jo tur pārkrāsos sienas. Pasmējos par sevi un lēnām braucu uz mājām. Piebraucu pie sava dzīvokļa un redzu,kā Rihards uzdāvina puķes,kaut kādai skuķei. Es izrāvu no Riharda rokām Haci . Paņēmu viņu rokās un skrēju uz savu dzīvokli ar asarām acīs.
"Kristīn!",puisis mani sauca.
Es paspēju ieskriet dzīvoklī un aizvērt durvis. Nošļūcu lejā pie durvīm un raudāju. Dzīvoklī iegāja Rihards. Pag. Kā? Es taču aizslēdzu durvis. Ak,jā! Es viņam esmu atslēgu iedevusi. Tagad to nožēloju
"Vācies!",nokliedzu.
"Bet,mīļā!", viņš pietupās pie manīm un noglāstija manu galvu."
"Nelien pie manīm! Un atdot atslēgas!"
"Kāpēc tu raudi?",viņš pajautāja. Es nevarēju neko atbildēt. Acīs viss satumsa. Tālāk neko neatceros.
Piecēlos.
"Kas notika?",jautāju,kad Rihards iegāja istabā.
"Tu noģībi un tas viss stresa dēļ. Tu nevari nervozēt,jo tas kaitē mazulim.."viņš man atbildēja.
"Kāpēc tu neizsauci ātro palīdzību?",jautāju.
"Es esmu mācījies par ārstu un man ir neliela pieredze,bet tad es sapratu,ka tas nav mans.."
"Paldies.." noteicu,"Bet tomēr.. Zini! Es veljoprojām esmu dusmīga,jo tu dāvināji puķes kautkādai skuķei!",turēju asaras.
"Tā skuķe ir mana māsīca!",viņš noteica
"Neticu!"
Viņš mani noskūpstīja: "Un tagad tici?"
"Nē!"
"Tad gaidi te! ",viņš noteica un izgāja no dzīvokļa. Es paņēmu telefonu. Pulkstens jau bija 17:00. Es,gan ilgi nogulēju.. Drīz vien pie manis gultā ieleca mans suņuks. Es apskāvu viņu un drīz vien aizmigu.
"Mīļā,celies!",Rihards mani mīļi modināja.
"Nu vel nedaudz pagulēšu.."
"Jau ir sestdiena. Pulksten 15".
"Ko?", uzreiz piecēlos sēdus.
"Jokoju!",viņš iesmējās.
"Muļķis!",iemetu viņam ar spilvenu,bet viņš izgāja no istabas un pēc minūtes iegāja atpakaļ ar lielu baltu lāci un rozēm,ko pasniedza man.
"Paldies!",pateicos.
"Man ir piedots?",viņš jautāja.
"Laikamm..",nopūtu.
"Man vajag tiešu atbildi,ja nē tad nelaidīšu vaļā!",viņš iesēdās gultā un apkampa mani.
"Man nekas nav pretī!",noteicu.
Tā mēs sēdējām vizmaz 30 minūtes,līdz es padevos.
"Labi! Tev ir piedots!",noteicu un Rihards mani noskūpstīja.
"Piedod..",klusām atvainojos.
"Par ko?"
"Par,to,ka nosaucu tavu māsīcu par skuķi.."
"Nekas.",viņš mani noskūpstija."
"Paldies!",pateicos,jo puisis man palīdzēja piecelties.
"Kāpēc tik agri atgriezies no darba?",jautāju.
"Es biju aizmirsusi,ka man šodien nevajadzēja uz darbu",iesmējos,"zini,es gribu ēst."
"Man ir,kas padomā!" ,viņš pateica,"Ej sapucējies!Aizbrauksim vakariņās!"
"Uz kurieni?"
"Nav svarīgi vienkārši ej sapucējies!",viņš noteica un izgāja no istabas.
Uzģērbu garu tirkīzzilu kleitu. Uzkrāsojos. Ielokoju matus. Paņēmu nelielu somiņu,kur ieliku telefonu,naudu un atslēgas, uzģērbu gaišas augstpapēžu kurpes. Ieskatījos spogulī un man mans atspulgs pat patika.
Izgāju no guļamistabas un mans puisis iesāka : Cik ilgi var taisī.."viņš nepabeidza teikumu,jo uzreiz iesāka citu,"tu lieliski izskaties!"
"Prieks,ka patīk",noteicu un uzspiedu uz puiša vaiga nelielu buču.
"Mēs ilgi būsim prom?",jautāju.
"Nezinu.. Kāpēc prasi?"
"Haci nevar ilgu laiku palikt viens dzīvoklī."
"Ņem viņu līdz!"
"Haci,Haci,Haci.",saucu suņuku. Viņš izskrēja no virtuves. Es uzliku viņam siksniņu,paņēmu līdzi pavadu ko iedevu Rihardam un paņēmu rokās Haci.
--------
Mēs piebraucām pie lielas divstāvu mājas,kas bija ļoti liela un liels arī bija pagalms. Ārā bija pat baseins,puķes un daži dārza rotājumi. Visapkārt bija brūns koka žogs. Iekšpusē māja bija daudz greznāka. Es nesapratu,kur atrados,
bet tagad es sēžu šajā mājā ar Rihardu. Viņa mammu Vanesu, tēti Ģirtu un viņa mazo māsu Sabīni. Drīz pie mums pievienosies arī otra Riharda māsa,kas dzīvo virs manis. Viņu sauc Adriāna. Mēs ar viņu esam pazīstamas un pat diezgan tuvas draudzenes. Bet Rihardu,es nekad agrāk neesmu redzējusi.
"Nu.. Kad plānojat kāzas?", Vanesa jautāja,bet es aizrījos.
"Mam!",Rihards iesaucās.
"Es jau neko!",viņa iesmējās.
Pie durvīm,kāds piezvanīja. Vanesa devās atvērt durvis.
"Sveiki!",Adriāna iegājusi pa durvīm visus sasveicināja.
"Sveika!",visi sasveicinājām meiteni.
Mēs paēdām un tad dzērām tēju ar kūku.
"Rihard? Vai tu nevarētu pateikt,kur atrodas tualete?",čukstus jautāju.
"Izejot koridorā taisni ir durvis.",viņš tikpat klusi atbildēja.
"Paldies!",pateicos
"Atvainojiet!",atvainojos un izgāju no viesistabas.
Jau grasījos vērt vaļā tualeres durvis,bet,kāds aiz manis iebļāvās un es nobījos.