Šis ir turpinājums iepriekšējām, raksta 6 daļām, biogrāfiskais stāsts par amerikāņu progresīvā metāla titāniem ''Dream Theater''. Pirms lasāt šo, ieteicams vismaz izskriet caur iepriekšējām 6 daļām (ja nav slinkums).
(Ja ir, turpinat. Būs jautri!)
Stāsts par grupu, kas apvienoja lielāko tiesu mūzikas žanru vienā: 7. daļa2
7
0
Attēls no: www.google.com
Tas mirklis, kad Maiks Portnojs aizjoņoja prom no Dream Theater (turpmāk DT), bija apmēram 2010. gada septembris.
Izrādās, ka DT jau agrāk bija apsvēruši šī fakta iespējamību, tas var būt vienīgais paskaidrojums tam, ka mēnesis nepagāja, līdz grupa aktīvi meklēja aizvietojumu.
Es neesmu profesors, bet man šķiet, bija jāmeklē nevis aizvietojums, bet gan jaunu bundzenieku, starpība ir, ticiet man.
Nu protams, ka tas DVD apvalks, ko redzat attēlā, nemaz nav oficiāls. Bet tas maz ko izsaka.
DT pa pēdejiem 25 gadiem eksistences bija savācies pietiekami krietns paziņu loks, starp viņiem bija arī šie paši kandidāti.
Skatoties uz katru no viņiem negribas ticēt, ka DT spētu lielāko daļu vienkārši tā nobrāķēt. Vēl mazāk ticas, ka Aquiles Priester nespēj nospēlēt ''Dance of Eternity''.
Ko es ar šo gribu teikt.. man vairāk ticas, ka čaļi vienkārši uzreiz norunāja visus kandidātus, un pa ātram viņus notestēja. Jo dokumentālā filma vairāk izskatās pēc show biznesa tipa cirka.
Divi no kandidātiem spēlēja agrāk LaBrie solo albumos - Peter(-s) Wildoer un Maiks Mangini. Intervijās pats LaBrie vēl teica, ka visvairāk par visiem vēlējās Pīteru grupā.
Uzskatu, ka tādus atsevišķus kadrus, kā Virgil(-u) Donati un to pašu Aquiles Priester DT jebkurā gadījumā nepaņemtu, jo viņi pavisam citos stilos spēlē.
Attēls no: www.google.com
Saucamā, muzikālā ķīmija DT sanāca tieši ar Maiku Mangini. Šis maestro gan enerģisks ir pietiekami, gan tehniski daudzreiz stiprāks par Portnoju, gan mūziku rakstīt māk. Un pa savu laiku DT, iemācījās to vēl labāk. Ja tas tā nebūtu, DT mūzikā viņš skanētu nedinamiski, un kā drum-mašīna.
Lielākā daļa cilvēku, kas nezin, kā strādā bungas, tādas riebeklības arī rakstīja visur kur..
Kopš DT izvēlējās Mangini par jauno bundzenieku (jeb drīzāk, aivietojumu Portnojam), visus nākamos 13 gadus tā saucamā ''Maiku diskusija'' gāja vaļā, visās iespējamās platformās. 50% DT fanu bija dziļi neapmierināti ar Portnoja aiziešanu, un viņa aizvietotāju.
Attēls no: www.google.com
Mangini dabūja ļoti lielu setu no firmām Pearl un Zildjian, šī bungu mājiņa izskatījās diezgan iespaidīgi uz skatuves.
Interesanti, ka Maiks spēlējot, izmantoja absolūti visu, kas mājiņā spēlējams..
Portnojs no 2001. gada izmantoja parastos dubultos bungu komplektus, kuriem abas puses pilnīgi dažādas bija, lai ieviestu daudzveidību.
Runājot par Portnoju, kopš 2000. gadu vidus, viņa spēlēšanas stils palika tāds uz visiem laikiem.. lai arī kādu no viņa projektiem un grupām neklausītos, viņu var atpazīt uzreiz.
Jau 2011. gada aprīlī, DT dodas pirmajā tūrē ar Mangini, lai praktiskā veidā viņu iepazīstinātu ar viņu materiālu.
Tā paša gada vasarā iznāca pirmais, jaunā albuma singls ''On the Backs of Angels'', kura... bija nominēta uz Grammy. Tieši tā. Kāmēr DT reālie fani nospļaudīja Mangini spēlēšanu visos stūros, DT pat ar pavisam citu bundzenieku dabū nomināciju uz vienu no leģendārākajām apbalvošanas struktūrām mūzikas sfērā. Tas ir ka Oskars kinosfērā.
Attēls no: en.wikipedia.org
Vesels jaunais DT albums iznāca 2011. gada septembra sākumā, un tika kritizēts pa labi un pa kreisi. Bet, neskatoties uz to, ieņēma veselu 8. vietu Billboard200.
Šis ir patiešām..maģisks albums. Ļoti atmosfērīgs, aizkustinošs, dramatisks.
Jā, saucās viņš ''A Dramatic Turn of Events''.
Albums skan pavisam svaigi, galīgi neatgādina nevienu no iepriekšējiem.
Tūrē šim albumam grupa devās 2012. gadā.
Viņas laikā DT rakstīja nākamo albumu, soundchecku laikā, jo ''A Dramatic Turn of Events'' rakstīšanā Mangini nepiedalījās, tikai nospēlēja sevis izdomātās partijas. Pirms tam, Petrucci lietoja bungu mašīnu.
Pats viņš vēlāk dalījās ar pirmo iespaidu : ''Tas, ko jūs dzirdēsiet šijā albumā būs neaptverami.. to visu darīja viņš, pilnīgā brīvībā..monstrs!''
Attēls no: en.wikipedia.org
Tālāk gāja vēl jautrāk. Pēc tūres, DT nedaudz atpūtās, un 2013. gada sākumā devās studijā, lai apkopotu pa soundcheckiem sarakstīto.
Pēc Myung(-a) versijas, pirmā bija ''Surrender to Reason'', kura arī deva elpu visam pārējam materiālam.
Pēc pārējo versijām.. viņi lielāko ties materiāla pilnībā pārrakstīja, līdz parādijās tāds kā balanss.
Tādā veidā piedzima DT albums bez nosaukuma.. jeb ''Dream Theater''. Iznāca viņš 2013. gada septembrī, un pilnībā atbilda savam nosaukumam - šeit DT pa visu albumu parādīja, uz ko viņi spējīgi, kāds gars iekšā sēž.
Tomēr vienu faktoru DT nedaudz palaida grīstē - miksu. Mangini drobene katru reizi izjutās kā spēcīgs sitiens pa vēderu.. lai gan arī, tas tika izdarīts pateicoties faniem, kas nobrāķēja bungu skaņu iepriekšējā DT šedevrā.
''Dream Theater'' ieņēma 7. vietu Billboard200, un 1. britu čartos ; Billboard labāko hardroka albumu čartā.
Kāds šeit sakars ar hardroku, skaidrs nav absolūti.
Dziesmas ''The Enemy Inside'' un ''Along for the Ride'' bija nominētas uz Grammy.
Attēls no: www.google.com
Vēl pēc pusotra mēneša, iznāk pirmais koncertalbums ar Mangini. Viņš kļuva par garāko, iepriekšējo fonā, un par populārāko arī kļuva. Viņš tika nofilmēts Buenosairesā, Argentīnā, zālē ''Luna Park'', 2012. gadā.
Tur DT nospēlēja divus vakarus pēc kārtas, ar dažādu repertuāru.
Vēlāk, Play Market lietotnē, bija pieejama 360 grādu skatuves kameras versija, kur varēja ''pastāvēt uz skatuves kopā ar grupu''.
Attēls no: www.google.com
Along for the Ride tūre notika 2014. gadā, un, diemžēl, no šīs tūres, DT spēlē katru nakti vienu un to pašu repertuāru. Mainījās tikai vasaras festivālu koncertiem.
Septembra beigās, pasaulē nāk nākamais koncertalbums, ''Breaking the Fourth Wall : Live from the Boston Opera House'', kurā piedalījās gan simfoniskais orķestris, gan fona koris.
Tūres laikā, cilvēki sāka manīt, ka LaBrie balss sāk sēsties, apgrūtinot vecāku partiju dziedāšanu.
Attēls no: www.google.com
2015. gadā DT spēlē savas 30-gades tūri. Šeit gan repertuārs bija īss, tīri simboliski izskriets caur visai diskogrāfijai.
Džeimsa balsi sāka brāķēt vēl trakāk.
Ta jau rudenī, pēc paliela grafika, DT sāk domāt, ko darīt tālāk, jo ideju nebija pavisam.
Tā domāja visi, izņemot Džonu (Petrucci) un Jordanu. Džons sāka sižetu rakstīt jau 2013. gada vidū, vēlāk parādot leibla pārstāvjiem, saprata ka tas ir tas, ko vajag.
Vēlāk (2015. gada sākumā), spēlē iesaistījās arī Jordans, un viņi kopā uzrakstīja lielu dubultalbumu, ar visiem koriem, orķestriem, utt...
Attēls no: en.wikipedia.org
Dāmas un kungi, jūsu uzmanībai otrs (pēc skaita) DT konceptuālais, un visvairāk nobrāķētais albums. Tik traki, ka pat Billboard200 aizstūma jauno ''The Astonishing'' (2016), uz 11. vietu. Hardroka nominācijā, vēljoprojām 1. vieta.
Paskaidrošu, kāpēc visi 60% grupas fanu neuztvēra šo albumu?
Tādēļ, ka viņš ir absolūti savādāks. Pilnīgi pavisam. Noteikti tādēļ, ka viņu uzrakstīja tikai divi grupas dalībnieki. Tas varēja būt vispār pilnīgi cits projekts.
2017. gadā, kāds labs cilvēks sarakstīja grāmatu, pēc Petrucci motīviem, bet paši DT izlaida telefona spēli pvp stilā.
Šī bija raksta 7. daļa, paldies par uzmanību!
Tiekamies nākamajā, un pēdējā daļā.
Attēls no: www.google.com
Tev patiks šie raksti
#/media/File:DreamTheater2013AlbumCover.jpg){kind=link}
