Izlasi un iegaumē -alkohols1

Aknas ir ļoti jutīgas pret alkohola toksisko iedarbību. Precīzas sakarības starp to, cik jāizdzer, lai iedzīvotos ar alkoholu saistītās aknu saslimšanās, nav. Atkarībā no organisma tas notiek dažādi.

Piemēram, Itālijā veikti pētījumi rāda, ka aknu saslimšanas risks palielinās, patērējot apmēram 3,8 vienības alkohola dienā, un jo vairāk dzer, jo lielāks risks. Savukārt Ķīnā izpētīts, ka 2,5 vienības dienā dubulto saslimšanas iespējamību, bet ar katru papildu devu risks nepalielinās.

Ir trīs alkohola aknu slimības: alkohola toksiskais hepatīts ir akūta saslimšana, bet aknu taukainā hepatoze (aptaukošanās) un aknu ciroze – hroniska. Slimības formu nosaka tās attīstības gaita – vai saslimšana radusies dažu dienu, mēnešu vai gadu laikā.

Šī saslimšana rodas pēc ilgstošas (mēnesis, reizēm vairāki mēneši) alkohola lietošanas. Slimības pazīmes ir slikta pašsajūta, pazemināta vai zudusi apetīte, augsta temperatūra, dzelte, apjukums. Alkohola hepatīts ir ārstējams. Ja cilvēks pārtrauc lietot alkoholu un ārstējas, šis stāvoklis ir atgriezenisks 75% gadījumu. Taču slimība var progresēt par aknu cirozi. 

Slimības iemesls ir regulāra un ilgstoša alkohola lietošana. Slimība sākotnēji var noritēt bez pazīmēm. Pārsvarā konstatē aknu palielinājumu un izmaiņas asins bioķīmiskajās analīzēs. Tikai atsevišķos gadījumos stāvoklis var kļūt kritisks. Šajā gadījumā galvenais ir pārtraukt alkohola lietošanu, tad stāvoklis uzlabojas. Ar medikamentiem slimība nav ārstējama! Reizēm tā var būt īpaši spēcīga un izraisīt cilvēka nāvi. 

Vairums pacientu ar aknu cirozi neievēro agrīnos slimības simptomus. Tie mēdz būt neizteikti, ieskaitot svara zaudēšanu, nogurumu, nelabumu, vemšanu, caureju un vēdersāpes. Tiem, kas alkoholu lieto daudz, var palīdzēt agrīna veselības pārbaude, pirms slimība sasniegusi vēlīno stadiju. Galvenā cirozes radītā problēma ir tā, ka aknās savairojas saistaudi un iet bojā normālās aknu šūnas, līdz ar to pakāpeniski zūd aknu spēja veikt savas funkcijas.

Vēlīnajā stadijā simptomi var parādīties saistībā ar komplikācijām (slimības sarežģījumiem):

Ja gribi pārliecināties, vai tavi dzeršanas paradumi nav atstājuši ietekmi uz aknām, labāk piesakies vizītē pie sava ģimenes ārsta.

Gandrīz katrs otrais Latvijā ceļu satiksmes negadījumos cietušais par gūto traumu var „pateikties” dzērājšoferim. Savukārt pasaules statistika rāda, ka ļoti daudzus autovadītājus iegāž tieši vieglais alkohols – alus. Apziņa, ka neko stipru neesi dzēris un tādēļ vari droši braukt, ir mānīga. Kā ir patiesībā?

Automašīnas vadīšana, pat iedzerot nedaudz alkohola, rada draudus gan savai, gan apkārtējo veselībai un drošībai. Lai sēstos pie stūres, nepieciešama uzmanība, adekvāta domāšana, ātra uztvere un koordinācija, bet alkohola reibumā šīs spējas pavājinās. Un atceries – dzēris arī gājējs ir bīstams uz ceļa!

Ne velti pasaules statistika liecina: cilvēkam, kas sēžas pie stūres dzērumā, ir 17 reižu lielāks risks iet bojā ceļu satiksmes negadījumā. Savukārt pētījumi Lielbritānijā atklāj, ka 48% no ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušajiem gājējiem ir bijuši reibumā. 

Dzērumā:

Visvairāk alkohols ietekmē spēju sadalīt uzmanību piem., vienlaikus vērot citus satiksmes dalībniekus un luksofora signālus. Šīs spējas pasliktināšanās ir novērota, ja asinīs ir pat pieļaujamās 0,2 promiles – zemākais alkohola līmenis, kāds daudziem cilvēkiem rodas, izdzerot tikai vienu standarta devu.

Latvijas likumdošanas noteiktais pieļaujamais alkohola līmenis asinīs autovadītājiem ir – 0,2 promiles autobraucējiem, kuru stāžs ir mazāks par diviem gadiem, 0,5 promiles pārējiem.

Jo vairāk promiļu, jo stāvoklis kritiskāks.

0,2–0,5 promiles: grūti uztvert priekšmetu apmērus un kustīgus gaismas avotus. Sekas ir neprecīza attāluma noteikšana līdz pretim braucošām automašīnām un drošas distances neievērošana.

0,5–0,8 promiles: nepareiza attāluma noteikšana. Pasliktinās acu spēja pielāgoties apgaismojuma izmaiņām. Kļūst vājāka sarkanās gaismas uztvere. Pazeminās reakcija un uzmanība. Sekas ir apgrūtināta luksofora sarkanās gaismas, bremžu un apstāšanās signālu, kā arī bīstamu ceļa posmu norobežojumu uztvere, ir problemātiski pāriet no tālajām gaismām uz tuvajām, grūti noteikt pareizus attālumus, piemēram, līdz straujam pagriezienam. Motociklisti nespēj noturēties savā joslā.

0,8–1,2 promiles: sākas eiforija, savu spēju pārvērtēšana, samazinās redzes leņķis (tā saucamais skata tunelis). Pasliktinās spēja uztvert priekšmetus, nepareizi tiek novērtēts attālums (redzes dziļums). Sekas ir riskants auto vadīšanas stils, redzes pasliktināšanās pēc tuvo un tālo gaismu pārslēgšanas, novēlota gājēju, velosipēdistu, uz ceļa stāvošo transporta līdzekļu fiksācija, ar sānu redzi nepareizi novērtēta situācija un garāmbraucošie transporta līdzekļi.

1,2–2,4 promiles: krasi pasliktinās acu spēja pielāgoties apgaismojuma izmaiņām. Uzmanība un koncentrēšanās spējas ir gandrīz nulle. Raksturīga stipra eiforija, pārlieka pašpaļāvība. Palēnināta reakcija. Sekas ir ārkārtīgi riskants braukšanas stils, orientācijas problēmas telpā, kustību kļūdas (piemēram, bremžu vietā tiek nospiests gāzes pedālis).

2,5–4 promiles: Atbilst narkozes vai agonālai stadijai.

Par nāvējošu devu uzskata 4–5 promiles.